Zambija (Republic of Zambia)
19. gadsimta beigās teritoriju, kas mūsdienās ir Zambija un Zimbabve, pakļāva Lielbritānija. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli kļuva par britu protektoriātu. Koloniālajā periodā Zambiju sauca par Ziemeļrodēziju, bet Zimbabvi par Dienvidrodēziju. 1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malāvija) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā, kura pastāvēja līdz 1963. gadam. Valsts ieguva neatkarību 1964. gadā. Kenets Kaunda kļuva par valsts pirmo prezidentu. Viņš izveidoja vienas partijas valsti un palika pie varas līdz 1991. gadam. Kopš tā laika tiek rīkotas demokrātiskas vēlēšanas. Pašreizējais valsts prezidents ir Edgars Lungu.
Deivids Livingstons 1855. gadā bija pirmais baltādainais cilvēks, kas redzēja Zambezi upes ūdenskritumu, ko viņš par godu karalienei Viktorijai nosauca par Viktorijas ūdenskritumu.
1888. gadā Sesils Rods no vietējiem cilšu vadoņiem ieguva minerālu izpētes tiesības. Tajā pašā gadā Ziemeļrodēzija (Zambija) un Dienvidrodēzija (Zimbabve) tika pasludinātas par Britu impērijas interešu zonu. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli tika pasludināta par Britu protektorātu. 1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malāvija) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā. Federācija, kuras mērķis bija mēģināt saglabāt balto ieceļotāju kontroli, nebija dzīvotspējīga. 1962. gada vēlēšanās uzvarēja afrikāņu partijas. 1963. gada 31. decembrī federācija beidza pastāvēt un Ziemeļrodēzija kļuva par Zambijas republiku 1964. gada 24. oktobrī.